Jaunākās izmaiņas Latvijas atmežošanas kārtībā 2026. gadā galvenokārt izriet no MK noteikumu Nr. 889 grozījumiem, kas stājās spēkā 2025. gada februārī un turpina ietekmēt praksi šogad.
Galvenās izmaiņas kompensācijās
Grozījumi samazina birokrātiju, dodot īpašniekiem elastību kompensāciju izvēlē un novēršot dubultmaksājumus par atlikušajiem kokiem. Tagad kompensējamu mežaudzi atzīstama arī dabiski ieaudzēta priežu, egļu un bērzu jaunaudze, kuru Valsts meža dienests saskaņā ar normatīvajiem aktiem par meža ieaudzēšanu ne agrāk kā pirms pieciem gadiem ir atzinis par ieaudzētu, kura ir sasniegusi vismaz divu metru augstumu un kuru līdz atmežošanas kompensācijas aprēķina dienai Valsts meža dienests ir atzinis par koptu. Par 10 metriem augstāka mežaudze ir atzīstama par koptu, ja mežaudzes šķērslaukums nav lielāks par normālo šķērslaukumu atbilstoši normatīvajiem aktiem par meža inventarizāciju un nav mazāks par minimālo šķērslaukumu atbilstoši normatīvajiem aktiem par koku ciršanu.
Platības prasības
Ja pēc daļējas atmežošanas paliek mazāk par 0,5 ha meža vienā zemes vienībā, jāatmežo visa platība (izņemot piejūras zonu). Tas skar mazos īpašniekus un prasa plānošanu pirms būvniecības.
Digitalizācija un procesi
No 2026. gada 1. janvāra kompensāciju aprēķins būvprojektos notiek caur BIS sistēmu, kas savienota ar Meža valsts reģistru, paātrinot apstrādi. Platības skici var sagatavot ne tikai mērnieki, bet arī būvspeciālisti.